Ikviens lai ir gauss dusmoties

Ķēniņš Zālamans mācīja, ka tur “kur padoma nav, tur nodomus neizved galā, bet, kur ir daudz padomdevēju, tur tie piepildās” Sal.Pam 15:22
Savukārt mēs esam ievērojuši, ka tad, kad mēs kā daudzi padomdevēji cenšamies kopīgi kādu nodomu īstenot, tas ne vienmēr nāk viegli. Mums ir dažādi uzskati, dažādas pieredzes, dažādas gaumes – un, ja pavisam godīgi, tad reizēm mums gadās arī kļūdīties. Un tad mēs paliekam dusmīgi. Kā vecais pagānu filozofs Aristotelis bija ievērojis: sadusmoties - tas ir viegli, ikviens var sadusmoties ne uz tiem, uz kuriem vajag, ne tajos gadījumos, kad vajag, tāpat arī dusmoties var vairāk, straujāk un ilgāku laiku, nekā vajag (Nihomaha ētika IV, 5).
Tādēļ Jēzus brālis Jēkabs, pirmais kristīgās baznīcas vadītājs, mums lika pie sirds “ikviens cilvēks lai ir nasks klausīties, bet lēnīgs runāt un gauss dusmoties” Jēk. 1:19 un šo padomu iegaumējot un paturot prātā, lūgsim Dievu:

Mīļais Dievs,
šodien, kad pulcējamies, lai kalpotu Tavā draudzē, piepildi mūsu sanākšanu ar Tavas gudrības un žēlastības garu. Palīdzi mums redzēt tālāk par mūsu individuālajām pieredzēm, lai saskatām lielāko mērķi, kas mūs vieno un kura aizsniegšanai mēs veltām savu laiku un spēkus.
Dāvā mums atvērtus prātus, lai pilnībā uzklausām cits citu, dzirdīgas sirdis, lai novērtējam katru balsi šai sapulcē, un uzdrīkstēšanos sapņot par to, kā mēs varētu vēl labāk kalpot Tev un mūsu tuvākajiem.
Dāvā mūsu sarunām pacietību un sapratni, lai atrodam kopsaucējus tur, kur ir domstarpības. Tur, kur ir grūtības un sarežģījumi, apveltī mūs ar radošas cerības garu.
Lai viss, ko mēs šodien runājam un spriežam, atspoguļo Tavu mīlestību un veicina Tavu darbu mūsu draudzē. Mēs uzticam, ka Tu esi mūsu vidū un paļaujamies uz Tavu klātbūtni, kad Tava Dēla Jēzus Kristus vārdā mēs sākam. Āmen.